Manai dzimtenei
Man stāstīja Daugaviņ,
kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams,
Viņa dziesmā gadusimts
Kā mūžiņis krāsojās.
Vēl nāks piektais gads,
Asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs.
Iesim strēlniekos,
Dziesma vētru sēs,
Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs.
Lai balstiņis vīdamās,
Pār novadu aizvijās,
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Ar Daugavu nemirstīgs,
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.
Cauri sirdīm mums
Lauztās priedes augs,
Jaunā gaitā mūs
Jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā
Dziedot iesim mēs,
Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs.
|
For my homeland
The River Daugava told me,
Through its fateful meandering,
[That] the song is celebrating its festival,
Rising up together with my brother.
Thus sung my brother,
Standing against destiny,
In his song, the century
Took on the color of a lifetime.
There'll yet be the fifth year [1905],
A rain of blood will fall,
And break the highest pines.
We'll go serving as riflemen,
The song will sow a storm,
Forever will the Castle of Light
rejoice on the mountain.
May the weaving voices,
Travel across the region,
The song is celebrating its festival,
Rising up together with my brother.
Thus sung my brother,
Immortal just like Daugava,
In his song, the century
Took on the color of a lifetime.
The broken pine trees
Will grow through our hearts,
Fresh mornings will call us
On a new way.
Further into eternity
We'll go singing our way
Forever will the Castle of Light
rejoice on the mountain.
|