Inese no bērnības atminas, kā no savas istabas redzēja lielu bumbieru koku, kurš bija tik kupls, ka to varēja saskatīt pa mājas stūra abiem logiem. Dārzs, pēc Ineses domām, ir kā izmēros nelielās mājas paplašinājums.
Photo: Keita Rožāne
Roze, kura Inesei saistās ar mammu.
Photo: Keita Rožāne
Zanderes pagalmā.
Photo: Keita Rožāne
Ērika Ešenvalda roze.
Photo: Keita Rožāne
Roze ar baltiem ziediem kā nelielām sniega kupenām.
Photo: Keita Rožāne
Pēc lietus noliekušies rožu ziedi.
Photo: Keita Rožāne
Tumši sarkanas rozes.
Photo: Keita Rožāne
Divkrāsu roze maigos toņos.
Photo: Keita Rožāne
Šī iesaukta par telefona rozi, jo pagājušogad Inese to nofotografēja kopā ar kaķa asti un šis attēls tagad rotā dzejnieces telefona ekrānu.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Cēlā puķu karaliene.
Photo: Keita Rožāne
Gar sētu aug rinda ar vārdadienas rozēm – tās ir ciemiņu dāvinātas.
Photo: Keita Rožāne
Šī māja atrodas uz ielas, kura izveidota māla kalnā. Vienā pusē dzīvoja skolotāji, otrā – „Spodrības” inženieri.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Šo māju sāka celt, kad Inese piedzima, bet tajā sāka dzīvot, kad viņa uzsāka skolas gaitas. Attēlā redzams tētis, mamma, Inese un viņas 11 gadus vecākā māsa.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Mamma ar kaimiņieni spriež, ko stādīt dārzā.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Ziedoša vilkābele un ceriņš.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Tulpes astotajā maijā.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Zemeņu dobes.
Photo: Ineses Zanderes privātais arhīvs
Senlaicīgi vēja zvani.
Photo: Keita Rožāne
Inese Zandere dārzā.
Photo: Keita Rožāne
Šeit rudais runcis tiek gan pabarots, gan apmīļots. Reizēs, kad tas tiek glaudīts, viņaprāt, pārāk īsu brīdi, kaķis ar ķepu liek noprast, ka vajadzētu turpināt.
Photo: Keita Rožāne
Izspiežot sulu no sava un vēl divu dārzu ābolu ražas, vienā sezonā tiek izspiesti apmēram 1000 litri sulas.
Photo: Keita Rožāne
„vēl viens ābols smagi krīt garajā zālē mazo eņģeļu nopūtas kokos liek raisīties pirmajām lapām rudens ir tikai priekšnojauta par visu kas būs mums abām” /fragments no Ineses Zanderes dzejas/
Photo: Keita Rožāne
Dzejnieces darba vieta brīvā dabā – zem lielās ābeles pagalma vidū.
Photo: Keita Rožāne
Delfīnijas var atpazīt pēc to greznajām ziedu vertikālēm un to zilganajām krāsām.
Photo: Keita Rožāne
Delfīniju ziedi piesaista dažādus kukaiņus – tauriņus un kamenes.
Photo: Keita Rožāne
Fuksija ar divkrāsu zvanveida ziediem.
Photo: Keita Rožāne
Pagājušogad iestādītais plūmju koks.
Photo: Keita Rožāne
Augļu kokiem jānogriež galotne, lai tie zarotos un augtu kuplumā.
Photo: Keita Rožāne
Vīnogām atvēlēta atsevišķa siltumnīca.
Photo: Keita Rožāne
Šī gada vīnogu raža nogatavināšanās procesā.
Photo: Keita Rožāne
Vīnogas būs baudāmas augustā.
Photo: Keita Rožāne
Toveris, kurā atrodas spēcīga aromāta virca, ar kuru mēslo dārzu.
Photo: Keita Rožāne
Pļavas sajūta dārza malā – zem lazdas kupli aug margrietiņas.
Photo: Keita Rožāne
Sārti jāņogu ķekari.
Photo: Keita Rožāne
Trauslie un vienlaikus skaistie puķuzirņi.
Photo: Keita Rožāne
Ziedošs jasmīna krūms.
Photo: Keita Rožāne
Ineses znota mammas sagādātie tomāti ar interesantiem šķirņu nosaukumiem.
Photo: Keita Rožāne
Bērni apstaigāja visus jauniestādītos plūmju un ķiršu kokus un katram deva vārdu un uzvārdu, kuri tika pierakstīti uz lapiņas, kura diemžēl nozudusi.
Please be aware that the LSM portal uses cookies. By continuing to use this site, you agree that we may store and use cookies on your device. Find out more
