Mūziķis Jānis Šipkēvics dārzā «sēj» sēnes un veido augstās dobes / Galleries / Eng.lsm.lv

Galleries

Mūziķis Jānis Šipkēvics dārzā «sēj» sēnes un veido augstās dobes

Šipkēvici - Zane, Jānis un dēls Kristaps.

Photo: Keita Rožāne

Jānis novērtē iespēju ielikt rokas zemē un priecājas, ka ir vieta, kuru iekopt.

Photo: Keita Rožāne

Jānis veic meža darbus.

Photo: Šipkēvicu privātais arhīvs

Šūpoles, kur baudīt klusumu un siltos vasaras vakarus.

Photo: Keita Rožāne

Saimnieka paštaisītā paaugstinātā dobe. Kā Jānis saka, vislabākās dienas, kad veikt dārza darbus, ir lietainās.

Photo: Keita Rožāne

Jānis gatavojas dārza darbiem.

Photo: Keita Rožāne

Mazie stirnu buciņi, kuri dzīvo turpat netālu esošajā mežā, jaunajam kastaņkokam apgrauzuši zarus, tāpēc tie jāapsmērē ar brūču ziedi.

Photo: Keita Rožāne

Materiālu sagāde pirms paaugstinātās dobes kastes gatavošanas.

Photo: Keita Rožāne

Dēļu griešana.

Photo: Keita Rožāne

Kastes skrūvēšana.

Photo: Keita Rožāne

Pirms kastē ber augsni, kas sastāv no melnzemes, kūdras un mēslojuma, tajā ieklāj agrotīklu.

Photo: Keita Rožāne

Jaunie stādi.

Photo: Šipkēvicu privātais arhīvs

Jānis ar Zani pirms dažiem gadiem vecajā siltumnīcā.

Photo: Šipkēvicu privātais arhīvs

Garšaugu kaste ir Jāņa taisīta. Tā ir ļoti ērta, jo to ar ritenīšu palīdzību var pārbīdīt. “Man arī ļoti patīk tā ideja, ka viss ir tāds ļoti kompakts,” par dobes risinājumu saka Zane.

Photo: Keita Rožāne

Garšaugu dobe – sarkanais un zaļais baziliks, salātlapas.

Photo: Keita Rožāne

Dekoratīvie ziedi arī Jāņa pārraudzībā. “Tā visa ir Jāņa rūpala, jo puķes īstenībā ir drausmīgi smagas podos. Tā ir Jāņa kaislība. Viņu nedrīkst laist puķu veikalos,” smaidot nosaka Zane.

Photo: Keita Rožāne

Piparmētras ieteicams audzēt saulainā vai daļēji ēnainā vietā. Saules gaisma veicina ēterisko eļļu attīstību auga lapās.

Photo: Keita Rožāne

Hortenzija sākotnēji bija zilā krāsā, bet augot zaudēja šo toni un kļuva zaļa. Lai zieds atkal iekrāsotos košajā tonī, zemē jāieliek nagla, lai no dzelzs tas atgūtu krāsu.

Photo: Keita Rožāne

Kokosa šķiedras puķupods.

Photo: Keita Rožāne

Cukīni atšķirībā no kabača var ēst svaigā veidā, jo tam ir mīkstāka miza.

Photo: Keita Rožāne

Lai pasargātu augsni no izžūšanas un aizkavētu nezāļu augšanu, ap augiem ir mulča.

Photo: Keita Rožāne

Kaķene Elza ir īsta medniece un nereti savus guvumus atrāda saimniekiem.

Photo: Keita Rožāne

Kaķene Elza ir īsta medniece un nereti savus guvumus atrāda saimniekiem.

Photo: Keita Rožāne

Zem lielā ozola no ozolzīlēm izauguši mazi ozoliņi.

Photo: Keita Rožāne

Gurķis un dilles „betona dārzā”.

Photo: Keita Rožāne

Sparģeļu rinda, kura aug jau divus gadus. Pirmos gadus sparģeļus nedrīkst vākt, lai tie iesakņotos un spētu pārziemot.

Photo: Keita Rožāne

Aronijas jeb melnais pīlādzis.

Photo: Keita Rožāne

Ziedošs koks Šipkēvicu dārzā.

Photo: Keita Rožāne

Lai saglabātu vienmērīgu augsnes mitrumu, smiltsērkšķis nomulčēts ar koksnes šķeldām.

Photo: Keita Rožāne

Tā kā ap teritoriju ir meži, nereti pagalmā ienāk kāds zvērs un nogaršo koku stumbrus, tāpēc tiem apkārt tiek likti nelieli nožogojumi.

Photo: Keita Rožāne

Ar lenšu palīdzību balsta koka stumbru, lai tas augtu taisns.

Photo: Keita Rožāne

Smiltsērkšķis – tā saulainās krāsas ogas satur ļoti daudz C vitamīna.

Photo: Keita Rožāne

Lai ķirsis dotu lielāku ražu, tas regulāri jāapgriež.

Photo: Keita Rožāne

Kad egle bija izmēros mazāka un vieglāk aizsniedzama, Ziemassvētku laikā Jānis tās zaros karināja elektrisko lampiņu virtenes. “Tas ir līdzīgi kā ar bērnu – sākumā tu visur tiec klāt, bet pēc tam tu vari tikai skatīties un priecāties,” noteic Jānis.

Photo: Keita Rožāne

Piemājas dīķī dzīvo bariņš vēžu, kurus tajā salaida iepriekšējie mājas saimnieki. Vēžiem patīk dzīvot dīķos, kuri ir vismaz 2,5 m dziļi.

Photo: Keita Rožāne

“Ja dīķi netīra, tas kaut kādā brīdī kļūst kā vāze,” nosaka Jānis, tāpēc, lai kaut ko darītu lietas labā, šovasar nelielajā ūdenstilpnē ielaida septiņus amūrus, kuri ēd ūdensaugus. Tā kā dīķis atrodas tikai dažu soļu attālumā no mājas, Jānis kopā ar sievastēvu uztaisīja sētiņu. „Bija tā vērts, tagad ir drošības sajūta,” par dēla pieskatīšanu ūdenstilpnes tuvumā nosaka Jānis.

Photo: Keita Rožāne