Mākslinieces Avotiņas gada lielāku daļu glezno egļu ieskautajā mājā Liezērē
„Es un mana mamma varam gleznot jebkur, līdz ar to mūsu pamata darbnīca šobrīd ir Liezērē un Lizelote Anna mums uzaug blakus!” pastāsta Kristīne Luīze.
Photo: Keita Rožāne
Avotiņu dāmu gleznas īpašas ar košajām krāsām.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Salna un migla pār Liezēres lauku
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Gleznainā Liezēres ainava.
Photo: Keita Rožāne
Avotiņu dāmas pie košā mākslas darba.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Lielajā valriekstā iekārts iespaidīga izmēra zvans, tas kalpo kā aicinājuma signāls uz pusdienām un vakariņām.
Photo: Keita Rožāne
Jānis zem lielā valrieksta koka.
Photo: Keita Rožāne
Jāņa gādāts koks – valrieksts. Vienīgi neparedzēja koka izmērus, tāpēc tam vienā pusē nākas atvadīties no zariem, citādāk tie jau būtu virtuvē. “Mēs ar Jāni savā jaunībā 1980. gadā bijām Armēnijā un tur tie valrieksti bija gari, augsti. Šī ir cita šķirne,” stāsta Ilze.
Photo: Keita Rožāne
Kad Avotiņi sāka dzīvot šajā ēkā, kūts jau bija izpostīta. „Mēs tikai redzējām, ka tur kādreiz ir bijis ievilkts ūdens dzīvniekiem. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigām tā bija moderna kūts,” pastāsta Ilze.
Photo: Keita Rožāne
Bērzi pie kūts paši iesējās un saimnieki tiem ļāva augt.
Photo: Keita Rožāne
Vienu gadu kūtī Avotiņi turēja cūku, jo Jāņa mamma pa vasaru vēlējās to izaudzēt. Tā svēra 75 kilogramus.
Photo: Keita Rožāne
Putnu būrīšu kolekcionēšana ir viena no Jāņa sirdslietām. Viņš gan pats tos gatavo, gan pērk, gan atrod mežā nokritušus. „Strazdiņi ļoti mīl mūsu būrīšus. Tad mēs skatāmies, kā mūsu kaķi ar acīm ļoti mielojas zem tiem būrīšiem. Paldies Dievam, tie putni ir diezgan veikli,” atklāj saimniece.
Photo: Keita Rožāne
Mazmājiņa pasūtīta pie vietējā galdnieka pēc Ilzes ieceres par tās jumtu. „Mājiņa ar skatu,” nosaka Ilze.
Photo: Keita Rožāne
Pie mājas aug sudrabainas krāsas krūms, kurš ziedot smaržo ar ļoti izteiksmīgu aromātu.
Photo: Keita Rožāne
Sarkanās jāņogas.
Photo: Keita Rožāne
Netālu no Avotiņu mājas atrodas piemiņas vieta latviešu filmu režisoram Vilim Lapeniekam.
Photo: Keita Rožāne
Jāņa stādītā Holandes Liepa. „Tā mums ir ļoti ražena. Tā ir zema, kupla un bagātīga,” nosaka Ilze.
Photo: Keita Rožāne
Pagalmā atrodas skulpturāls elements - akas vinda. Tas vairākkārtīgi jau pārtaisīts, jo koks Latvijas laikapstākļos nav ilgizturīgs.
Photo: Keita Rožāne
Liezēres zeme ir diezgan mālaina, tai jāpievieno kūdra.
Photo: Keita Rožāne
Magones.
Photo: Keita Rožāne
Ziedu dobes papildinājums – stārķa skulptūra.
Photo: Keita Rožāne
Kukaiņu ķērājs virs dobes.
Photo: Keita Rožāne
Upeņu krūmi sākumā auga blakus eglēm, bet, kad kļuva par šauru, tos pārstādīja.
Photo: Keita Rožāne
Dobe, kurā kombinēti gan ziedi, gan garšaugi.
Photo: Keita Rožāne
„Kad man bija pieci gadi, vecāki iestādīja ap māju daudz egļu, šobrīd tās ir izaugušas garākas par seno ozolu, kuram ir vairāk nekā 100 gadu,” brīnās Kristīne Luīze.
Photo: Keita Rožāne
“Ne visas vēlas mūsu dobi papildināt, te jau ir robi,” par jauni eglīšu rindu nosaka Ilze.
Photo: Keita Rožāne
Vairāk nekā simts gadus vecs ozols.
Photo: Keita Rožāne
Čaklā bite.
Photo: Keita Rožāne
Jānis Ilzei uz 50 gadu jubileju uzdāvināja lielas šūpoles. Tās pēc astoņiem gadiem saplīsa, tāpēc to vietā uzcēla jaunas.
Kā Ilze saka, bruģis ap māju ir kā tās apkaklīte. Akmeņus tam Jānis atveda no vietējiem lauku ceļiem.
Photo: Keita Rožāne
Jāņa stādītā gurķu dobe.
Photo: Keita Rožāne
“Kad Jānim nesanāca ābeles, es sacīju, ka no augļu kokiem mums vislabāk sanāk egles,” nosmej Ilze.
Photo: Keita Rožāne
Līgo svētki Avotiņu sētā.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Jānis vienu gadu pamēģināja iemarinēt salasītās sēnes, taču no tā nekas nesanāca. Tad mežā salasītās veltes sāka kaltēt un no tā ziemā gatavoja baraviku sviestu.
Photo: Keita Rožāne
Ziemassvētku eglītes sarūpēšana.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Paēnā top glezna.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Šobrīd netālu esošais mežiņš vairs nav saredzams, jo skatu uz to aizsedz milzīgu egļu rinda.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Avotiņu māja pirms daudziem gadiem.
Photo: Avotiņu privātais arhīvs
Kristīne Luīze pastāsta, ka dzērves šeit parādījās tikai pirms pieciem gadiem. Tas viņu iedvesmojis tās iemūžināt vairākās gleznās.
Please be aware that the LSM portal uses cookies. By continuing to use this site, you agree that we may store and use cookies on your device. Find out more
